Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
plakšķēt
plakšķēt 3. pers. plakšķ, pag. plakšķēja darbības vārds; intransitīvs
Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriBasās pēdas plakšķēja pret grīdu.