Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
plakne
plakne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
PiemēriPlaknes punkts, krustpunkts.
  • Plaknes punkts, krustpunkts.
  • Plaknes figūras.
1.1.Virsma (piem., priekšmetam), kam ir šādas punktu kopas forma; arī skaldne.
PiemēriJumta plakne.
  • Jumta plakne.
  • Sienas plakne jāgruntē.
  • Plaknes, kas veido kristālu virsmu, sauc par skaldnēm.