bēglis
bēglis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
bēgle dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas (apstākļu spiests) atstājis savu dzimteni, dzimto vietu.
PiemēriKara, ekonomiskie, politiskie bēgļi.
- Kara, ekonomiskie, politiskie bēgļi.
- Bēgļu centrs.
- Bēgļu nometne.
- Doties bēgļu gaitās.
Stabili vārdu savienojumiPolitiskais bēglis.
- Politiskais bēglis — politisku, rases piederības, reliģisku u. c. iemeslu dēļ vajāta persona, kas pamet savu zemi un meklē patvērumu citā valstī.
2.Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
PiemēriMazgadīgie bēgļi.
- Mazgadīgie bēgļi.
- Ķert bēgli.
- Sekot bēgļiem.
- Aizturēt bēgļus.