Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
košļāt
košļāt [kuôšļât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām mutē, sagatavojot norīšanai.
PiemēriKošļāt maizi.
  • Košļāt maizi.
  • Ilgi košļāt vienu un to pašu kartupeli.
1.1.Vairākkārt kost (ko).
PiemēriKošļāt smilgu.
  • Košļāt smilgu.
  • Nervozi košļāt zīmuļa galu.
1.2.Vairākkārt spiest (piem., lūpas) ar zobiem.
PiemēriKošļāt lūpas.
  • Košļāt lūpas.