piedurt
piedurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru darbības vārds; transitīvs
1.Pielikt, viegli pievirzīt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
PiemēriPiedurt pirkstu maizes klaipam.
- Piedurt pirkstu maizes klaipam.
- Piedurt roku pie karstas plīts.
- Viņš nevar kāju pie zemes piedurt.
- Zirgs ir gudrs un mīlīgs kustonis, tu viņam pieej klāt, un viņš tev kā draugam bubinādams piedur purnu, apsveicinās.
2.Durot (ar ko asu) cieši pielikt, piespiest (pie kā, kam klāt).
PiemēriPirms sala vīteņrozes nolaiž un ar koka kāsīšiem piedur pie zemes.
- Pirms sala vīteņrozes nolaiž un ar koka kāsīšiem piedur pie zemes.
Stabili vārdu savienojumiPiedurt pirkstu.
- Piedurt pirkstu idioma — aizskart kādu.