piedurt
piedurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru darbības vārds; transitīvs
1.Pielikt, viegli pievirzīt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
PiemēriPiedurt pirkstu maizes klaipam.
2.Durot (ar ko asu) cieši pielikt, piespiest (pie kā, kam klāt).
PiemēriPirms sala vīteņrozes nolaiž un ar koka kāsīšiem piedur pie zemes.
Stabili vārdu savienojumiPiedurt pirkstu.