sakost
sakost [sakuôst] -kožu, -kod, -kož, pag. -kodu transitīvs, darbības vārds
1.Kožot savainot, arī sakropļot; kožot nonāvēt.
PiemēriBērnībā mani sakoda suns.
1.1.Sadzelt (par kukaiņiem).
PiemēriOdu sakosts bērns.
2.Kožot sasmalcināt.
PiemēriNevarēt sakost garozu.
3.Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piem., sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
PiemēriVaidēt caur sakostiem zobiem.
Stabili vārdu savienojumiSakost zobus.