sakopot
sakopot [sakuõpuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
sakopoties darbības vārds; atgriezenisks
1.Savākt vienkopus, savienot, sagrupēt kādā veselumā.
PiemēriDzejnieks sakopoja dzejoļus izlasē.
- Dzejnieks sakopoja dzejoļus izlasē.
- Grāmatā nav sakopotas nejaušas piezīmes un atmiņas.
1.1. Augot izveidoties noteiktas formas kopumā (par augu daļām).
PiemēriZiedi sakopoti īsos ķekaros.
- Ziedi sakopoti īsos ķekaros.
- Lapas sakopotas pa četrām mieturos.
1.2.Izveidot (kādu veselumu) no atsevišķām sastāvdaļām.
PiemēriZoodārzā sakopotas izmirstošās dzīvnieku sugas.
- Zoodārzā sakopotas izmirstošās dzīvnieku sugas.
2.Sakārtot, sistematizēt (domas, iespaidus u. tml.): pievērst (domas, uzmanību) noteiktam objektam.
PiemēriSakopot domas.
- Sakopot domas.
2.1.Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus) noteiktai darbībai.
PiemēriSakopot spēkus.
- Sakopot spēkus.
- Sakopot pēdējās pašcieņas paliekas.
- Sakopot visus spēkus, lai noklausītos ceļotāju piedzīvojumus Vjetnamā.