sakost
sakost [sakuôst] -kožu, -kod, -kož, pag. -kodu darbības vārds; transitīvs
1.Kožot savainot, arī sakropļot; kožot nonāvēt.
PiemēriBērnībā mani sakoda suns.
- Bērnībā mani sakoda suns.
- Vilki sakoduši govis.
- Miris čūskas sakosts cilvēks.
1.1.Sadzelt (par kukaiņiem).
PiemēriOdu sakosts bērns.
- Odu sakosts bērns.
2.Kožot sasmalcināt.
PiemēriNevarēt sakost garozu.
- Nevarēt sakost garozu.
- Lēnām sakost maizes kumosus.
3.Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piem., sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
PiemēriVaidēt caur sakostiem zobiem.
- Vaidēt caur sakostiem zobiem.
- Sakost lūpas asinīs.
Stabili vārdu savienojumiSakost zobus.
- Sakost zobus idioma — 1. Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.2. Sasprindzināt spēkus.