sākotnējs
sākotnējs [sâkuôtnẽjs] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
sākotnēja -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
sākotnēji apstākļa vārds
1.Tāds, kas ir pats pirmais, pirms cita vai citiem, kuri tam seko.
PiemēriSākotnējs valsts veidojums.
1.1.Tāds, kas piemīt (kam) pastāvēšanas, eksistēšanas sākumā (piem., par izskatu, formu, krāsu).
PiemēriVārda sākotnējā nozīme.
1.2.Tāds, kas ir, pastāv pirms kādas norises, stāvokļa u. tml. (par psihisku stāvokli).
PiemēriLauzt sākotnējo neuzticēšanos.