sakoncentrēt
sakoncentrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piem., vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
PiemēriAugi ir spiesti sakoncentrēt visu savu spēku uz īso ziedēšanas laiku.
- Augi ir spiesti sakoncentrēt visu savu spēku uz īso ziedēšanas laiku.
- Preparātā ir sakoncentrētas antivielas.
- Šīs sērijas mājas ir sakoncentrētas ārpilsētā.
1.1.Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piem., kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
PiemēriSakoncentrēta doma.
- Sakoncentrēta doma.
2.Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam.
PiemēriNespēju sakoncentrēt domas par filmu.
- Nespēju sakoncentrēt domas par filmu.
- Bērns nevar sakoncentrēt uzmanību uz mācībām.
- Sakoncentrēt pēdējos spēkus.