saplacināt
saplacināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
saplacināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
PiemēriSaplacināt māla piku.
- Saplacināt māla piku.
- Ar āmuru saplacināt stieples galu.
- Saplacināt mīklu līdz pāris centimetru biezumam.
1.1. Tāds, kam ir raksturīga plakana forma.
PiemēriPlauža ķermenis ir no sāniem saplacināts.
- Plauža ķermenis ir no sāniem saplacināts.
- Tritona aste ir saplacināta.
- Šķirnes suns ar saplacinātu purniņu.
1.2.Ar triecienu, spiedienu u. tml.
PiemēriPadarot plakanu, sabojāt.
- Padarot plakanu, sabojāt.
- Avārijā automobiļa virsbūve ir saplacināta.