saplacināt
saplacināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
saplacināties atgriezenisks, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
PiemēriSaplacināt māla piku.
1.1. Tāds, kam ir raksturīga plakana forma.
PiemēriPlauža ķermenis ir no sāniem saplacināts.
1.2.Ar triecienu, spiedienu u. tml.
PiemēriPadarot plakanu, sabojāt.