saplacināt
saplacināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
saplacināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
PiemēriSaplacināt māla piku.
1.1. Tāds, kam ir raksturīga plakana forma.
PiemēriPlauža ķermenis ir no sāniem saplacināts.
1.2.Ar triecienu, spiedienu u. tml.
PiemēriPadarot plakanu, sabojāt.