saplaukt
saplaukt 3. pers. -plaukst, pag. -plauka darbības vārds; intransitīvs
saplaukums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, lapām, ziediem).
PiemēriSaplauka alkšņi un bērzi.
- Saplauka alkšņi un bērzi.
- Kokiem lapas vēl nebija saplaukušas.
- Ābeles saplauka baltsārtiem ziediem.
1.1.Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi.
PiemēriZiedos saplaukusi pļava.
- Ziedos saplaukusi pļava.
- Saplaukuši dārzi.
1.2.pārnestā nozīmē Attīstīties (piem., par parādībām sabiedrībā).
PiemēriZiedoša ir sabiedrība, kurā saplaukst ģimene.
- Ziedoša ir sabiedrība, kurā saplaukst ģimene.