Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
saplēst
saplēst -plēšu, -plēs, -plēš, pag. -plēsu darbības vārds; transitīvs
1.Plēšot sadalīt, sasmalcināt; plēšot sabojāt, arī iznīcināt.
PiemēriSaplēst papīra lapu vairākos gabalos.
1.1.Plēšot, šķeļot u. tml. iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā.
PiemēriMežā saplēst sūnas pakaišiem.
1.2.Neviļus pieļaut, ka (kas) saplīst, sabojājas; būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, sabojāts.
PiemēriSaplēst krūzīti.
2.Plēšot, kožot savainot, arī nonāvēt.
PiemēriSuņi saplēsuši vairākas aitas.
2.1.Saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu).
PiemēriSaplēst delnu uz dzeloņdrāts.