saplīst
saplīst 3. pers. -plīst, pag. -plīsa darbības vārds; intransitīvs
1.Plīstot sadalīties vairākās daļās; plīstot tikt sabojātam, iznīcinātam.
PiemēriStikls saplīst.
- Stikls saplīst.
- Šķīvis izkrīt no rokām un saplīst.
1.1.sarunvaloda Rasties plīsumam, plaisai.
PiemēriNo aukstuma aizsalis un saplīsis ūdensvads.
- No aukstuma aizsalis un saplīsis ūdensvads.
2.Kļūt cauram, arī sabojāties, pārstāt funkcionēt (parasti par apģērbu, tā daļām).
PiemēriZābaki saplīsuši, zoles pavisam cauras.
- Zābaki saplīsuši, zoles pavisam cauras.
- Kleitai saplīsis rāvējslēdzējs.
2.1.sarunvaloda Sabojāties (parasti par mehānismiem, ierīcēm).
PiemēriCeļā saplīst mašīna.
- Ceļā saplīst mašīna.
- Saplīsa veļasmašīna, jāmeklē meistars.