saplīst
saplīst 3. pers. -plīst, pag. -plīsa darbības vārds; intransitīvs
1.Plīstot sadalīties vairākās daļās; plīstot tikt sabojātam, iznīcinātam.
PiemēriStikls saplīst.
1.1.sarunvaloda Rasties plīsumam, plaisai.
PiemēriNo aukstuma aizsalis un saplīsis ūdensvads.
2.Kļūt cauram, arī sabojāties, pārstāt funkcionēt (parasti par apģērbu, tā daļām).
PiemēriZābaki saplīsuši, zoles pavisam cauras.
2.1.sarunvaloda Sabojāties (parasti par mehānismiem, ierīcēm).
PiemēriCeļā saplīst mašīna.