saplosīt
saplosīt [sapluôsît] -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Saplēst, saraut gabalos (ko); plosot sabojāt, iznīcināt (ko).
PiemēriSaplosīju papīru sīkās driskās.
- Saplosīju papīru sīkās driskās.
- Suns saplosījis spilvenu.
- Vējš buru saplosījis skrandās.
- pārnestā nozīmē Vēja saplosīti mākoņi.
2.Plosot savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
PiemēriSuns saplosījis sievietei roku.
- Suns saplosījis sievietei roku.
- Vilki saplosījuši stirnu.