Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
saplūkt
saplūkt -plūcu, -plūc, -plūc, pag. -plūcu transitīvs, darbības vārds
1.Plūcot savākt, salasīt (ko).
PiemēriSaplūkt puķes.
2.Vairākas reizes raustīt (aiz ausīm, matiem).
PiemēriSaplūkt bērnu aiz matiem.