sapnis
sapnis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Redzes un dzirdes tēli, arī notikumi, kas parādās miegā.
PiemēriSpilgts sapnis.
- Spilgts sapnis.
- Pravietisks sapnis.
- Redzēt sapni.
- Gulēt ciešā miegā bez sapņiem.
Stabili vārdu savienojumiRedzēt sapni. Redzēt sapnī. Sapņu grāmata.
- Redzēt sapni — sapņot (miegā).
- Redzēt sapnī — esot miega stāvoklī uztvert redzes tēlus.
- Sapņu grāmata — grāmata, kurā uzskaitītas dažādu miegā redzētu tēlu nozīmes (galvenokārt nākotnes paredzēšanas nolūkā).
2.Iztēles priekšstats (par ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
PiemēriNepiepildāms sapnis.
- Nepiepildāms sapnis.
- Jaunības sapņi.
- Man bija sapnis kļūt par ārstu.
- Jau bērnībā aktrisei bija sapnis par skatuvi.
2.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, pēc kā ilgojas, ko vēlas; iedomāts, iztēlots, idealizēts.
PiemēriSapņu sieviete.
- Sapņu sieviete.
- Sapņu darbs.
- Sapņu auto.
Stabili vārdu savienojumiSapņu princis.
- Sapņu princis idioma — iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
Stabili vārdu savienojumiNe sapņos nerādīties.
- Ne sapņos nerādīties idioma — nespēt pat iztēloties, iedomāties.