saplūst
saplūst -plūstu, -plūsti, -plūst, pag. -plūdu intransitīvs, darbības vārds
saplūdums vīriešu dzimte, lietvārds
1.formā: trešā persona Plūstot savienoties, savirzīties kopā.
PiemēriDivas upes saplūst vienā.
1.1.Apvienojoties kļūt par vienu veselumu.
PiemēriPiepilsētas ciemi ar laiku saplūda ar pilsētu.
1.2.Vienlaikus skanot, tiekot atskaņotam, iegūt vienotu skanējumu.
PiemēriMūzikas skaņas saplūst un papildina viena otru.
2.formā: trešā persona Ieplūst un palikt (kur).
PiemēriAsinis saplūst galvā.
3.Būt bez krasas robežas, ar pakāpenisku pāreju.
PiemēriPie apvāršņa debesis saplūst ar zemi.
3.1.pārnestā nozīmē Kļūt neatdalāmam, nenošķiramam (piem., apziņā, atmiņā, uztverē).
PiemēriAr laiku notikums atmiņā saplūda ar citiem, līdzīgiem.
3.2.Iekļauties (kur, kādā kopumā), kļūstot piederīgam (kur), nešķiramam (no kā).
PiemēriLai saplūstu ar dabu, jādodas mežā, kalnos, prom no civilizācijas.
4.Sanākt kopā, sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
PiemēriBarikāžu dienās iedzīvotāji no visas Latvijas saplūda Rīgā.