sapīt
sapīt -pinu, -pin, -pin, pag. -pinu transitīvs, darbības vārds
1.Pinot savienot, sasaistīt; pinot izveidot.
PiemēriSapīt matus divās bizītēs.
1.1.Pinot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
PiemēriVīrs sapinis lielus un mazus grozus.
2.Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas), ierobežojot (dzīvnieka) kustības.
PiemēriSapīt zirgam kājas.
2.1.pārnestā nozīmē Radīt pēkšņu aizturi (piem., rīcībā, kustībās) – par psihisku stāvokli, pārdzīvojumu.
PiemēriBaiļu sapīts cilvēks.