sapīt
sapīt -pinu, -pin, -pin, pag. -pinu darbības vārds; transitīvs
1.Pinot savienot, sasaistīt; pinot izveidot.
PiemēriSapīt matus divās bizītēs.
- Sapīt matus divās bizītēs.
- Jostas bārkstis sapītas pīnē.
- Rūpīgi sapīta bize.
- Somas rokturis sapīts no linu auduma.
1.1.Pinot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
PiemēriVīrs sapinis lielus un mazus grozus.
- Vīrs sapinis lielus un mazus grozus.
2.Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas), ierobežojot (dzīvnieka) kustības.
PiemēriSapīt zirgam kājas.
- Sapīt zirgam kājas.
2.1.pārnestā nozīmē Radīt pēkšņu aizturi (piem., rīcībā, kustībās) – par psihisku stāvokli, pārdzīvojumu.
PiemēriBaiļu sapīts cilvēks.
- Baiļu sapīts cilvēks.
- Nelaimes nojausma sapina kājas.