vajātājs
vajātājs lietvārds; vīriešu dzimte
vajātāja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → vajāt.
2.Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
PiemēriPiemeties anonīms vajātājs.
- Piemeties anonīms vajātājs.
- Aizbēgt no vajātāja.