vājība
vājība sieviešu dzimte, lietvārds
1.Negatīva, nevēlama (personas, rakstura) īpašība.
PiemēriKatram no mums ir savas vājības.
1.1.Tieksme, nosliece (uz ko, parasti negatīvu, nevēlamu).
PiemēriViņas lielā vājība visu mūžu bija alkohols.
2.Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko); tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas.
PiemēriVīra vājība ir senu monētu kolekcionēšana.
2.1.Sevišķa patika (uz ko).
PiemēriSuņa lielākā vājība ir ūdens, dabūt viņu laukā no ezera ir ļoti grūti.