vājība
vājība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Negatīva, nevēlama (personas, rakstura) īpašība.
PiemēriKatram no mums ir savas vājības.
- Katram no mums ir savas vājības.
1.1.Tieksme, nosliece (uz ko, parasti negatīvu, nevēlamu).
PiemēriViņas lielā vājība visu mūžu bija alkohols.
- Viņas lielā vājība visu mūžu bija alkohols.
2.Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko); tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas.
PiemēriVīra vājība ir senu monētu kolekcionēšana.
- Vīra vājība ir senu monētu kolekcionēšana.
- Skaistas kurpes ir katras sievietes vājība.
2.1.Sevišķa patika (uz ko).
PiemēriSuņa lielākā vājība ir ūdens, dabūt viņu laukā no ezera ir ļoti grūti.
- Suņa lielākā vājība ir ūdens, dabūt viņu laukā no ezera ir ļoti grūti.