vajāt
vajāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Sekot, dzīties pakaļ (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu.
PiemēriMednieks vajā briedi.
- Mednieks vajā briedi.
- Vilki vajāja savainoto stirnu.
1.1.Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
PiemēriSuņi vajā robežpārkāpējus.
- Suņi vajā robežpārkāpējus.
- Policisti vajāja zagli, kurš bēga ar nozagto auto.
1.2.Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
PiemēriPēc darba publicēšanas zinātnieku sāka vajāt, un viņš bija spiests bēguļot.
- Pēc darba publicēšanas zinātnieku sāka vajāt, un viņš bija spiests bēguļot.
Stabili vārdu savienojumiKā vajāts zvērs.
- Kā vajāts zvērs — saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir tramīgs.
2.Neatlaidīgi, uzmācīgi vērsties (pie kāda) pieprasot, lūdzot u. tml.
PiemēriVīrieti vajā kreditori.
- Vīrieti vajā kreditori.
- Dziedātāju vajājusi kāda psihopāte.
2.1.Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu.
PiemēriVaļāt ar pārmetumiem.
- Vaļāt ar pārmetumiem.
2.2.pārnestā nozīmē Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi.
PiemēriViņu vajā domas par pašnāvību.
- Viņu vajā domas par pašnāvību.
3.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
PiemēriSportistu visu laiku vajā traumas.
- Sportistu visu laiku vajā traumas.
- Likstas viņu vajāja gandrīz visu mūžu.