vajāt
vajāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Sekot, dzīties pakaļ (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu.
PiemēriMednieks vajā briedi.
1.1.Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
PiemēriSuņi vajā robežpārkāpējus.
1.2.Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
PiemēriPēc darba publicēšanas zinātnieku sāka vajāt, un viņš bija spiests bēguļot.
Stabili vārdu savienojumiKā vajāts zvērs.
2.Neatlaidīgi, uzmācīgi vērsties (pie kāda) pieprasot, lūdzot u. tml.
PiemēriVīrieti vajā kreditori.
2.1.Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu.
PiemēriVaļāt ar pārmetumiem.
2.2.pārnestā nozīmē Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi.
PiemēriViņu vajā domas par pašnāvību.
3.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
PiemēriSportistu visu laiku vajā traumas.