vaininieks
vaininieks vīriešu dzimte, lietvārds
vaininiece dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
PiemēriAvārijas vaininieks.
2.Tas, kas izraisa sarežģījumus, ko nevēlamu u. tml.
PiemēriMotora sakaršanas vaininieks ir bojātais ventilators.