luteklis
luteklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds
lutekle dsk. ģen. -ļu lietvārds
Cilvēks vai dzīvnieks, ko lutina, lolo.
PiemēriĢimenes luteklis.
- Ģimenes luteklis.
- Paijāt savu pūkaino lutekli.
Stabili vārdu savienojumiLaimes luteklis.
- Laimes luteklis — cilvēks, kuram vienmēr viss veicas, arī laimējas.