divpusējs
divpusējs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
divpusēja -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
divpusēji apstākļa vārds
1.Tāds, ko veido divas izmantojamas, lietojamas daļas, puses; tāds, kas lietojams, izmantojams no abām pusēm.
PiemēriDivpusējs siltummūris.
2.Tāds, kas attiecas uz diviem dalībniekiem, divām pusēm.
PiemēriParakstīt divpusēju līgumu.