Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
parūkt
parūkt -rūcu, -rūc, -rūc, pag. -rūcu darbības vārds; intransitīvs
1.Neilgu laiku, mazliet rūkt.
PiemēriNedaudz parūcis, suns pamazām nomierinās.
  • Nedaudz parūcis, suns pamazām nomierinās.
  • Pamalē parūc pērkons.
1.1.Radot rūkoņu, neilgu laiku darboties (par iekārtām, mehānismiem u. tml.).
PiemēriMopēds nedaudz parūc un noslāpst.
  • Mopēds nedaudz parūc un noslāpst.
1.2.Rūcošā balsī padziedāt.
PiemēriPirms koncerta koristei pēkšņi aizkrita balss, labi, ka vēl varēja kaut ko parūkt līdzi citiem.
  • Pirms koncerta koristei pēkšņi aizkrita balss, labi, ka vēl varēja kaut ko parūkt līdzi citiem.
2.Izteikt neapmierinātību; pakurnēt.
PiemēriIr cilvēki, kuriem patīk parūkt un iekost citiem.
  • Ir cilvēki, kuriem patīk parūkt un iekost citiem.