parunāt
parunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju intransitīvs, darbības vārds
1.Neilgu laiku, mazliet runāt.
PiemēriParunāt ar kaimiņu.
1.1.Teikt, lūgt (kādam ko), cenšoties (ko) panākt, vienoties (par ko).
PiemēriLūdzu, parunā ar tēvu, lai viņš atļauj tev braukt līdzi!
2.kopā ar: "spēt" vai "varēt" Spēt, varēt runāt.
PiemēriAiz prieka tikko varēju parunāt.