Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
parūkt
parūkt -rūcu, -rūc, -rūc, pag. -rūcu intransitīvs, darbības vārds
1.Neilgu laiku, mazliet rūkt.
PiemēriNedaudz parūcis, suns pamazām nomierinās.
1.1.Radot rūkoņu, neilgu laiku darboties (par iekārtām, mehānismiem u. tml.).
PiemēriMopēds nedaudz parūc un noslāpst.
1.2.Rūcošā balsī padziedāt.
PiemēriPirms koncerta koristei pēkšņi aizkrita balss, labi, ka vēl varēja kaut ko parūkt līdzi citiem.
2.Izteikt neapmierinātību; pakurnēt.
PiemēriIr cilvēki, kuriem patīk parūkt un iekost citiem.