žāvētava
žāvētava [žâvȩ̂tava] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
PiemēriSēklu žāvētava.
2.Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos; kūpinātava.
PiemēriGaļas, zivju žāvētava.