apgaita
apgaita lietvārds; sieviešu dzimte
1.Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
PiemēriCeļu dienesta apgaita.
- Ceļu dienesta apgaita.
1.1.Mežsaimniecības administratīva vienība, kas nodota viena mežsarga uzraudzībā (Latvijā līdz 1959. gadam).
PiemēriMežsargs apstaigāja savu apgaitu.
- Mežsargs apstaigāja savu apgaitu.
1.2.Dienesta pienākumos ietilpstošās teritorijas apstaigāšana.
PiemēriDoties apgaitā.
- Doties apgaitā.
- Pastnieks sāka savu rīta apgaitu.
2.Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu vietu, teritoriju.
PiemēriĀrsti devās apgaitā pa slimnīcas nodaļu.
- Ārsti devās apgaitā pa slimnīcas nodaļu.
- Robežsargi atradās apgaitā.