apgarot
apgarot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; transitīvs
apgarotība lietvārds; sieviešu dzimte
apgarojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Piešķirt cildenumu, īpašu skaistumu; izraisīt cēlas jūtas, iedvesmot, sajūsmināt.
PiemēriMīlestības apgaroti dzejoļi.
1.1.Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (piem., par jūtām).
PiemēriIekšējs spēks apgaroja meitenes seju.