apgarot
apgarot 3. pers. -o, pag. -oja transitīvs, darbības vārds
apgarotība sieviešu dzimte, lietvārds
apgarojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Piešķirt cildenumu, īpašu skaistumu; izraisīt cēlas jūtas, iedvesmot, sajūsmināt.
PiemēriMīlestības apgaroti dzejoļi.
1.1.Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (piem., par jūtām).
PiemēriIekšējs spēks apgaroja meitenes seju.