kārtīgs
kārtīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
kārtīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
kārtīgi apstākļa vārds
kārtīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kura lietām, apģērbam, īpašumam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība; tāds, kas ir disciplinēts, ar apzinīgu attieksmi pret darbu.
PiemēriKārtīgs skolēns.
- Kārtīgs skolēns.
- Pēc izskata kārtīgs cilvēks.
- Kārtīga saimnieka pagalms.
- Kārtīgs darbinieks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKārtīgi sasukāt matus.
- Kārtīgi sasukāt matus.
- Kārtīgi sakraut malku.
- Kārtīgi izpildīt uzdevumu.
1.2.Sakārtots, tīrs (piem., par telpu, priekšmetu).
PiemēriKārtīga istaba.
- Kārtīga istaba.
- Kārtīgs apģērbs.
2.Godīgs, krietns, arī tikumīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKārtīgs tēvs saviem bērniem.
- Kārtīgs tēvs saviem bērniem.
- Dzīvot kārtīgi.
3.Tāds, kas ir pietiekami labs, atbilst kādām prasībām.
PiemēriNopirkt kārtīgu uzvalku.
- Nopirkt kārtīgu uzvalku.
- Gatavot kārtīgu ēdienu.
- Mājās nav kārtīga suņa.
3.1.Pamatīgs, samērā liels.
PiemēriVēl jāiet kārtīgs gabals.
- Vēl jāiet kārtīgs gabals.
- Kārtīgs loms.
- Dabūt kārtīgu pērienu.
- Viņš bija kārtīgs slaists.
3.2.formā: apstākļa vārds Ļoti, pamatīgi.
PiemēriKārtīgi izsmieties.
- Kārtīgi izsmieties.
- Dot kārtīgi paēst.
4.formā: apstākļa vārds Tā, kā vajadzīgs, atbilstoši (kādām prasībām).
PiemēriMotors nespēj kārtīgi darboties.
- Motors nespēj kārtīgi darboties.
- Pieskatīt, vai viss noris kārtīgi.
4.1.Regulāri, sistemātiski.
PiemēriKārtīgi apmeklēt lekcijas.
- Kārtīgi apmeklēt lekcijas.