Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pašļūkt
pašļūkt -šļūcu, -šļūc, -šļūc, pag. -šļūcu darbības vārds; intransitīvs
1.Neilgu laiku, mazliet šļūkt.
PiemēriPašļūkt no kalniņa.
2.Šļūcošā gaitā paiet, pavirzīties (garām).
PiemēriPašļūkt garām piemineklim.