prestižs2
prestižs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
prestiža -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
prestiži apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir autoritāte, cieņa, ietekme (sabiedrībā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPrestižs darbs.
- Prestižs darbs.
- Prestiža profesija.
- Prestiža augstskola.
- Prestiža balva.
- Prestižs stāvoklis sabiedrībā.
2.Tāds, kas ir dārgs, augstvērtīgs, sabiedrībā atzīts; tāds, kas sabiedrībai liecina par labklājību, augstu dzīves kvalitāti, panākumiem u. tml.
PiemēriPrestižs automobilis.
- Prestižs automobilis.
- Iepirkties prestižos veikalos.
- Dzīvot prestižā rajonā.
Cilme:No franču prestigieux.