serenāde
serenāde dsk. ģen. -žu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Skaņdarbs (parasti dziesma), ko izpilda vakarā vai naktī pie kādas personas (visbiežāk iemīļotās sievietes) loga.
PiemēriNakts serenāde.
1.1.Liriska rakstura vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
PiemēriGlena Millera "Mēnessgaismas serenāde".
Cilme:No franču sérénade, itāliešu serenata (sera ‘vakars’).