sērdienis
sērdienis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds
sērdiene dsk. ģen. -ņu lietvārds
Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
PiemēriNeviens bija tik sērdienis, Kā es biju sērdienīte: Mazai man tēvs nomira, Jo mazai māmulīte.