serenāde
serenāde dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Skaņdarbs (parasti dziesma), ko izpilda vakarā vai naktī pie kādas personas (visbiežāk iemīļotās sievietes) loga.
PiemēriNakts serenāde.
1.1.Liriska rakstura vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
PiemēriGlena Millera "Mēnessgaismas serenāde".
Cilme:No franču sérénade, itāliešu serenata (sera ‘vakars’).