Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzriņķot
uzriņķot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriĒrgļu pāris uzriņķo gaisā.