Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzriņķot
uzriņķot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriĒrgļu pāris uzriņķo gaisā.