Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
trase
trase dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Līnija, kas dabā vai plānā apzīmē ceļa, kanāla, ūdensvada elektropārvades vai sakaru līnijas atrašanās vietu un virzienu.
PiemēriŪdensvada trase.
  • Ūdensvada trase.
  • Kabeļu, sakaru trase.
  • Iezīmēt projektā kanalizācijas trasi.
  • Ceļa trases izbūve.
  • Nospraust meliorācijas trasi.
  • Veikt uzlabojumus dzelzceļa trasē.
1.1.Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam; šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas būvēm, iekārtām.
PiemēriLidojuma trase.
  • Lidojuma trase.
  • Starpkontinentālā pārlidojuma trases garums.
1.2.Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš; attiecīgais maršruts.
PiemēriSlēpošanas trase.
  • Slēpošanas trase.
  • Kamaniņu trase.
  • Meža trase distančslēpotājiem.
  • Sagatavot bobsleja trasi sacensībām.
  • Rallija trases kopgarums.
Cilme:No vācu Trasse, kam pamatā franču trace ‘pēdas’.