ķipis
ķipis -pja, dsk. ģen. -pju lietvārds; vīriešu dzimte
1.Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
PiemēriPirts ķipis.
- Pirts ķipis.
Stabili vārdu savienojumiSēž kā ķipis.
- Sēž kā ķipis sarunvaloda — saka, ja kāds nepieceļas, kad vajadzētu.
1.1.Šāds trauks kopā ar tā saturu.
PiemēriNest ūdens ķipi.
- Nest ūdens ķipi.
1.2.Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
PiemēriPasmelt ķipi ledusauksta ūdens.
- Pasmelt ķipi ledusauksta ūdens.
Stabili vārdu savienojumiŠēž kā ķipis.
- Šēž kā ķipis idioma — saka, ja kāds lepni, pašapzinīgi sēž un nepieceļas.