poligons
poligons lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vieta, teritorija, kas speciāli iekārtota tehnisko līdzekļu, kaujas līdzekļu un ieroču izmēģināšanai, kā arī karaspēka apmācībām.
PiemēriAviācijas, raķešu poligons.
2.Vieta, teritorija, kas speciāli iekārtota atkritumu noglabāšanai.
PiemēriSadzīves atkritumu poligons.
2.1.Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
PiemēriDzelzsbetona konstrukciju poligons.
Cilme:No franču poygone, kam pamatā latīņu poygonum un grieķu polygōnos ‘daudzstūru’.