patvērums
patvērums [patvȩ̂rùms] lietvārds; vīriešu dzimte
Vieta, kur var uzturēties, noslēpties, pasargāties (no kā nevēlama).
PiemēriMeklēt kaut kur patvērumu negaisa laikā.
- Meklēt kaut kur patvērumu negaisa laikā.
- Atrast patvērumu klosterī.
- Dot patvērumu politiskajiem emigrantiem.
Stabili vārdu savienojumiPatvēruma tiesības.
- Patvēruma tiesības — valsts piešķirtas tiesības iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ.