iznīdēt
iznīdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
PiemēriIznīdēt dārza kaitēkļus.
- Iznīdēt dārza kaitēkļus.
- Iznīdēt grauzējus.
- Iznīdēt nezāles.
2.Panākt, ka izzūd (kas nevēlams); izskaust.
PiemēriIznīdēt māņticību, nelāgas paražas.
- Iznīdēt māņticību, nelāgas paražas.
- Censties iznīdēt melus, skaudību.