pierietēt
pierietēt 3. pers. -riet, pag. -rietēja intransitīvs, darbības vārds
1.Piepildīties ar pienu (par piena dziedzeriem).
PiemēriGovij pierietējis tesmenis.
1.1.Būt ar pilniem piena dziedzeriem (piem., par govīm).
PiemēriPierietējušas govis.
2.Piepildīties, pārklāties (ar asarām) – par acīm.
PiemēriAcis pierietēja asarām.
2.1.pārnestā nozīmē Kļūt pilnam (ar šķidrumu).
PiemēriPierietējuši ogu ķekari.