pierimt
pierimt -rimstu, -rimsti, -rimst, pag. -rimu darbības vārds; intransitīvs
pierimums lietvārds; vīriešu dzimte
1.formā: trešā persona Pakāpeniski kļūt vājākam, pārstāt izpausties.
PiemēriStiprais vējš sāk pierimt.
- Stiprais vējš sāk pierimt.
- No rīta lietus pierima.
- Pēc kāda laika sāpes nedaudz pierima.
1.1.Kļūt klusākam vai apklust.
PiemēriTroksnis uz brīdi pierima.
- Troksnis uz brīdi pierima.
2.Kļūt mierīgākam, rāmākam.
PiemēriIzstādē nesteidzieties, pierimstiet un ļaujieties gleznu burvībai.
- Izstādē nesteidzieties, pierimstiet un ļaujieties gleznu burvībai.
2.1.formā: trešā persona Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties.
PiemēriSlimība pierimst.
- Slimība pierimst.
- Vēlētāju aktivitāte pierimusi.
- Vakarā ikdienas steiga pierimst.