govs
govs [gùovs] dsk. ģen. -vju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Lauksaimniecības dzīvnieks, ko audzē galvenokārt piena un gaļas ieguvei.
PiemēriGovju šķirnes.
- Govju šķirnes.
- Govju ganības.
- Govju ganāmpulks.
Stabili vārdu savienojumiMīksta govs. Vecpiena govs.
- Mīksta govs — tāda govs, kuru ir viegli slaukt.
- Vecpiena govs — vecpiene.
1.1.Šo dzīvnieku mātīte.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)laist ciet govi. Govs iet ciet.
- (Aiz)laist ciet govi — pārstāt slaukt govi pirms atnešanās.
- Govs iet ciet — govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās).
- Govs ir ciet — govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
- Govs norauj pienu — govs sāk dot mazāk piena.
- Govs stāv ciet — govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
- Noslaukta govs — govs, kas (piem., vecuma dēļ) vairs nedod pienu vai dod to ļoti maz.
- Piena govs — govs, kuru izmanto piena ražošanai.
- Slaucama govs — govs, kas dod pienu.
2.Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
PiemēriAļņu govs.
- Aļņu govs.
- Briežu govs.
3.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Tūļīga, dumja, arī neveikla sieviete.
PiemēriDumjā govs, pagrūž un pat neatvainojas!
- Dumjā govs, pagrūž un pat neatvainojas!