Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
seklums
seklums [sȩklùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sekla vieta.
PiemēriPie krasta seklumā plunčājas bērni.
2.Vispārināta īpašība → sekls2; šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriElpošanas seklums.
3.Vispārināta īpašība → sekls3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriGaumes seklums.