sekls
sekls [sȩkls] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
sekla [sȩkla] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
sekli [sȩkli] apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir neliels vai samērā neliels dziļums (par ūdenstilpēm); pretstats: dziļš.
PiemēriSekls ezers.
- Sekls ezers.
- Sekla upe.
- Vietām upe ir tik sekla, ka pabraukt ar laivu nav iespējams.
1.1.Tāds, kam ir neliels vai samērā neliels padziļinājums (par priekšmetiem).
PiemēriSeklie šķīvji.
- Seklie šķīvji.
- Automašīnai ir diezgan sekls bagāžnieks.
1.2.Tāds, kam ir neliels ievirzījums ķermenī, ādā.
PiemēriSekla brūce.
- Sekla brūce.
- Seja klāta sīkām, seklām grumbiņām.
2.Tāds, kas nesniedzas, neatrodas (kur) dziļi iekšā.
PiemēriSekls urbums.
- Sekls urbums.
- Sekla sakņu sistēma.
- Seklie gruntsūdeņi.
2.1.Saistīts ar nelielu gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (par elpošanu).
PiemēriSekla elpošana.
- Sekla elpošana.
3.Tāds, kam nav nozīmīga satura; tāds, kam domu un jūtu dziļuma; virspusējs.
PiemēriSekls romāns.
- Sekls romāns.
- Sekla izrāde.
- Sekla domāšana.
- Sekli joki.