seklūdens
seklūdens [sȩklûdèns] dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Sekls ūdens.
PiemēriSeklūdens josla, zona.
- Seklūdens josla, zona.
- Aizauguši seklūdeņi.
- Gar ūdenslīniju stiepjas plata meldriem un niedrēm apaugusi seklūdens daļa.
- Seklūdens augi ir dižmeldrs, meldri, čemurainie puķumeldri, ežgalvītes, kalmes, upes kosas, vējmietiņi, purenes u. c.